Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rēvēt
rēvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; jūrn.
Tinot (buras), mazināt (to) platību.
PiemēriAugstu rājās sakāpuši kursanti un rēvē buras..
  • Augstu rājās sakāpuši kursanti un rēvē buras..
  • Janka nezināja, ko darīt: tīt vai netīt buru? «Rēvē tik iekšā,» īngus viņu mudināja.
  • pārn. Ja gadus par vecumu dēvē, Klāt laiks man buras jau rēvēt, Lai skrējiens pa viļņiem kļūst gausāks..
Avoti: 6-2. sējums