rūcenis
rūcenis -ņa, v.
rūcene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
1.Rūcējs2.
Piemēri..nav īgņas un rūceņa, kam nu gandrīz, gandrīz nekas nepatīk un kas priecīgo omu un labsajūtu mazliet sabojā.
2.v. Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni. Rūceklis (2).
PiemēriAtved remontēt traktoru. Izdara to, nepajautājuši mums, vai vēlamies ar šo rūceni ķēpāties..
Avoti: 6-2. sējums