Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūgtenums
rūgtenums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rūgtens1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriOgu rūgtenums.
2.Vispārināta īpašība → rūgtens2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVakara miklajā gaisā sajaukušās visdažādākās plaukuma smaržas, tomēr visu pārmāc ievziedu skurbinošais rūgtenums.
3.Vispārināta īpašība → rūgtens3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkumju rūgtenums.
Avoti: 6-2. sējums