rūsot2
rūsot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; reti
Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu [2]).
PiemēriŠai karstā dvēselē Tā domas kūso, Kā vasras [vasaras] naktī debess nomalē Tāls zibens plati rūso.
Avoti: 6-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi