radi
radi -u, vsk. rads, -a, v.
1.Personas, ko savstarpēji saista radniecība.
PiemēriCiemoties pie radiem.
- Ciemoties pie radiem.
- Radu saime.
- «Bet kas tad tev vecumā dos maizi?» - «..vēl jau man bagāti radi: četri brāļudēli vien jau paši par saimniekiem, pavisam man rados kādu desmit saimnieku.»
- ..radu lokā viņu [Alvilu] apbrīnoja, izdabāja. Alvils auga pašpārliecināts..
- «Latviešiem ir tāds sakāmais - rads rada velns. Cik noprotu, jums gluži savādāk,» Ziguns sacīja.
- pārn. Mani radi ir - vējiņš Un sīkais lietutiņš, Mans brālīts [brālītis] - pie debesīm Zvaigžņu Sietiņš.
- Ar grafiem var attēlot.. ciltskokus un valdnieku dinastiju radu rakstus..
- «Labi, ka saprot, kur beidzas radu būšana, kur sakas darbs..»
Stabili vārdu savienojumi(At)tāli radi. Rads rada galā. Radu būšana.
- (At)tāli radi — Radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē.
- Rads rada galā sar. — Saka, ja kādam ir ļoti daudz radu.
- Radu būšana sar. — Saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums.
- Radu raksti — Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
- Tuvi radi — Radi, kas ir tuvā radniecības pakāpē.
2.Tas, kas ir (kam) radniecīgs2.
PiemēriRadu valodas.
- Radu valodas.
- Baltu radu tautas.
- Nesu es no Nidas puses Radu lietuviešu dziesmas..
Avoti: 6-2. sējums