Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
radi
radi -u, vsk. rads, -a, v.
1.Personas, ko savstarpēji saista radniecība.
PiemēriCiemoties pie radiem.
  • Ciemoties pie radiem.
  • Radu saime.
  • «Bet kas tad tev vecumā dos maizi?» - «..vēl jau man bagāti radi: četri brāļudēli vien jau paši par saimniekiem, pavisam man rados kādu desmit saimnieku.»
  • ..radu lokā viņu [Alvilu] apbrīnoja, izdabāja. Alvils auga pašpārliecināts..
  • «Latviešiem ir tāds sakāmais - rads rada velns. Cik noprotu, jums gluži savādāk,» Ziguns sacīja.
  • pārn. Mani radi ir - vējiņš Un sīkais lietutiņš, Mans brālīts [brālītis] - pie debesīm Zvaigžņu Sietiņš.
  • Ar grafiem var attēlot.. ciltskokus un valdnieku dinastiju radu rakstus..
  • «Labi, ka saprot, kur beidzas radu būšana, kur sakas darbs..»
Stabili vārdu savienojumi(At)tāli radi. Rads rada galā. Radu būšana.
  • (At)tāli radi Radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē.
  • Rads rada galā sar. Saka, ja kādam ir ļoti daudz radu.
  • Radu būšana sar. Saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums.
  • Radu raksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
  • Tuvi radi Radi, kas ir tuvā radniecības pakāpē.
2.Tas, kas ir (kam) radniecīgs2.
PiemēriRadu valodas.
  • Radu valodas.
  • Baltu radu tautas.
  • Nesu es no Nidas puses Radu lietuviešu dziesmas..
Avoti: 6-2. sējums