radinieks
radinieks -a, v.
radiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Tas, kam ir radniecības attiecības (ar kādu).
PiemēriVīra radinieks.
Stabili vārdu savienojumi(At)tāli radinieki. Augšupējie radinieki.
1.1.pārn. Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
Piemēri..gadu apdeldētais, taču fiziski vēl itin spraunais vīrs dzīvē visu uztvēra no jocīgās puses un sirds dziļumos bija radinieks Kolā Brinjonam.
1.2.pārn. Tas, kas ir līdzīgs (kam citam), piemēram, pēc satura, īpašībām.
PiemēriRainis.. izveidoja.. revolucionāras teiksmu un pasaku lugas. ..tām vistuvākās radinieces tā laika dramaturģijā ir Aspazijas teiksmu un pasaku lugas.
2.Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis.
PiemēriPareti, pie tam vairāk republikas dienvidos, sastop ūbeli.., mūsu baložu mazāko radinieci..
Avoti: 6-2. sējums