Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
radioaktīvs
radioaktīvs -ais; s. -a, -ā
radioaktīvi fiz.
1.Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
PiemēriRadioaktīvais stroncijs.
  • Radioaktīvais stroncijs.
  • Sārnates purva mītņu vecums noteikts arī ar radioaktīvā oglekļa metodi Tartu, Ļeņingradas un Berlīnes specializētajās laboratorijās.
  • No kurienes rodas radiācijas fons uz Zemes? Galvenie tā avoti ir Zemes virskārtā esošie radioaktīvie elementi.. Pavisam uz Zemes ir ap 40 dažādu radioaktīvo elementu.
  • H. Radioaktīvo vielu samērā lielu koncentrāciju Zemes granīta slānī varētu izskaidrot ar viegli kūstošo un viegli šķīstošo urāna sāļu migrāciju.
Stabili vārdu savienojumiRadioaktīvais elements. Radioaktīvais izotops.
2.Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs. Tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
PiemēriRadioaktīvais līdzsvars.
  • Radioaktīvais līdzsvars.
  • Radioaktīvie nokrišņi.
  • Radioaktīvie putekļi.
  • Radioaktīvais mākonis.
  • Radioaktīvais indikators.
  • Ļoti toksiski, radioaktīvi un pārmērīgi koncentrēti notekūdeņi.. tiek iesūknēti zemes dzīlēs.
  • Radioaktīvajā sabrukšanā mainās ķīmisko elementu atomu kodolu struktūra un notiek elementu pārvērtības.
Stabili vārdu savienojumiRadioaktīvais fons. Radioaktīvais starojums.
Avoti: 6-2. sējums