Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
radioraidītājs
radioraidītājs -a, v.
Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
PiemēriTelegrāfa radioraidītājs.
  • Telegrāfa radioraidītājs.
  • Diapazonu radioraidītājs.
  • Vienviļņa radioraidītājs.
  • Televīzijas radioraidītājs.
  • Telefona radioraidītājs.
Avoti: 6-2. sējums