Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
radioraidītājs
radioraidītājs -a, v.
Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
PiemēriTelegrāfa radioraidītājs.
Avoti: 6-2. sējums