Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
radiotehniķis
radiotehniķis -ķa, v.
radiotehniķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Radiotehnikas (1) speciālists (parasti ar vidējo izglītību).
PiemēriDežurējošais radiotehniķis.
Avoti: 6-2. sējums