Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
radioteleskops
radioteleskops -a, v.; astr.
Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
PiemēriRadioteleskopos izšķir divas galvenās sastāvdaļas - antenu un uztvērēju. Tā kā šiem teleskopiem ne tikai jāreģistrē radiostarojuma intensitāte, bet arī jānosaka starojuma virziens, tad antenas izveido tā, lai tās spētu uztvert starojumu tikai noteiktā virzienā.
Avoti: 6-2. sējums