radze
radze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
PiemēriŠūpojas aprīlis, pārdrošnieks, Jūrā uz klinšu radzes.
2.Dolomīta iezis. Šī ieža gabals.
PiemēriDižais Daunis, klusībā cerēdams uz forelēm, pagājās līdz krācei un iebrida pa glumajām radzēm gandrīz līdz upes vidum.
3.Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
Piemēri..noledojis [ceļš] kā stikls, ķēve tikai ar asajām radzēm varēja noturēties uz tās naža muguras..
Avoti: 6-2. sējums