Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
radze
radze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
PiemēriŠūpojas aprīlis, pārdrošnieks, Jūrā uz klinšu radzes.
  • pārn. Šūpojas aprīlis, pārdrošnieks, Jūrā uz klinšu radzes.
  • pārn. ..Sirds basām kājām pa akmeņu radzēm ietu..
2.Dolomīta iezis. Šī ieža gabals.
PiemēriDižais Daunis, klusībā cerēdams uz forelēm, pagājās līdz krācei un iebrida pa glumajām radzēm gandrīz līdz upes vidum.
  • Dižais Daunis, klusībā cerēdams uz forelēm, pagājās līdz krācei un iebrida pa glumajām radzēm gandrīz līdz upes vidum.
  • ..pils, būvēta no gandrīz baltās radzes, jau no tālienes žilbināja ar gaišumu un skaidrību..
  • ..istaba.. vēl no klaušu laikiem. Iekšpusē tāds pats izdrupis, pelēks radžu mūris kā ārpusē.
3.Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
Piemēri..noledojis [ceļš] kā stikls, ķēve tikai ar asajām radzēm varēja noturēties uz tās naža muguras..
  • ..noledojis [ceļš] kā stikls, ķēve tikai ar asajām radzēm varēja noturēties uz tās naža muguras..
  • Ar kājām stampājot ceļu, zirgs starp pakavu radzēm sakrāja sniega pikas.
  • ..reizēm uz asfalta noklikšķ pakavu radze, uzšķiļot spožu dzirksti un.. pie auss nosprauslojas smagā ormaņa zirgs.
Avoti: 6-2. sējums