Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
radziņš
radziņš -a, v.
1.Dem. → rags.
2.Miltu izstrādājums, kas pēc formas atgādina nelielu ragu.
PiemēriMakaronu radziņi.
3.Starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums.
Piemēri..kakla skriemeļu ķermenī ir radušies.. radziņi..
4.etn. Tautas medicīnā — instruments, ar ko ādā iecērt iegriezumus asiņu nolaišanai.
Stabili vārdu savienojumiAug buciņš, aug radziņi. Gāzes radziņš. Klausāmais radziņš.
Avoti: 6-2. sējums