Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
raganīgs
raganīgs -ais; s. -a, -ā
raganīgi apst.
Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs. Raganisks.
PiemēriBet vienīgā, kam netīk šī jaunlaiku jārēšanās, tā ir vecā rija.. Raganīga, melna.
  • Bet vienīgā, kam netīk šī jaunlaiku jārēšanās, tā ir vecā rija.. Raganīga, melna.
  • ..varbūt nāks prātā raganīgs mežs un mēness..
  • pārn. Brīkšķēdama, brakšķēdama, raganīgās dusmās aizdegusies, metās vētra saplosīt nule uzaugušo [koku].
Avoti: 6-2. sējums