rakstniecība
rakstniecība -as, s.; parasti vsk.
1.Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
PiemēriLatviešu literatūra kopš 90. gadiem sasniegusi profesionālas rakstniecības līmeni, īpaši tas sakāms par liriku..
- Latviešu literatūra kopš 90. gadiem sasniegusi profesionālas rakstniecības līmeni, īpaši tas sakāms par liriku..
- Par to [tautas modināšanu cīņai] paldies arī Garlībam Merķelim, kurš, kaut arī savā laikā centās iekļūt vācu rakstniecības vēsturē, ar neizdzēšamu spēku skan latviešu cīņās un kultūrā.
1.1.Daiļdarbu sacerēšana. Rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
PiemēriCilvēkam, kas nodarbojas ar rakstniecību, jebkurš sižets dod iespēju ielūkoties dzīves mainīgajās ainavās un patiesi notēlot īstenību.
- Cilvēkam, kas nodarbojas ar rakstniecību, jebkurš sižets dod iespēju ielūkoties dzīves mainīgajās ainavās un patiesi notēlot īstenību.
- Skatuves brīnumpasaule saistīja daudz spēcīgāk par rakstniecību, un Žanis iestājās dramatiskajā pulciņā.
- 1908. gadā Upīts aiziet no skolotāja darba un nododas tikai rakstniecībai.
Avoti: 6-2. sējums