raksturīgs
raksturīgs -ais; s. -a, -ā
raksturīgi apst.
1.Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme.
PiemēriZiemeļiem raksturīgs bargs klimats.
1.1.Tāds, kam piemīt spilgti izteiktas īpašības, pazīmes.
PiemēriĻoti raksturīgu Kungu [Raiņa «Spēlēju, dancoju» izrādē] veidojis A. Dimiters.
1.2.parasti ar not. galotni. Tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
PiemēriRaksturīgais ātrums.
Avoti: 6-2. sējums