Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
raksturtēls
raksturtēls -a, v.
Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
PiemēriAktiera labāko skatuves darbu vidū bija satīriski sabiezinātām krāsām veidoti raksturtēli - žūpa un provokators Laiviņu Rūdis,.. brutālais dzērājs tēvocis Jakovs..
  • Aktiera labāko skatuves darbu vidū bija satīriski sabiezinātām krāsām veidoti raksturtēli - žūpa un provokators Laiviņu Rūdis,.. brutālais dzērājs tēvocis Jakovs..
  • Brīnišķīgu skatuvisku pārsteigumu savā raksturtēlā sniedz Kārlis Zariņš.
  • Sākumā šķita, ka raksturtēli skaistajai, cēlajai un liriskajai balerīnai ir slēgta sfēra..
Avoti: 6-2. sējums