Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
raksturīgs
raksturīgs -ais; s. -a, -ā
raksturīgi apst.
1.Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme.
PiemēriZiemeļiem raksturīgs bargs klimats.
  • Ziemeļiem raksturīgs bargs klimats.
  • Jaunāko klašu skolēniem ir raksturīga tieksme darboties.
  • Ja vajadzētu ar vienu vārdu nosaukt Vijas visraksturīgāko īpašību, varētu teikt - vienkāršums.
  • Visvieglāk odze atšķirama pēc raksturīgās melnās zigzagveida muguras svītras..
  • Krāsa ir viena no raksturīgākajām minerāla pazīmēm, kas, tāpat kā cietība, bieži vien palīdz atšķirt minerālus citu no cita.
  • ..Veidenbauma dzejai raksturīgs sociālo pretrunu attēlojums, asa nostāja pret sociālo netaisnību.
1.1.Tāds, kam piemīt spilgti izteiktas īpašības, pazīmes.
PiemēriĻoti raksturīgu Kungu [Raiņa «Spēlēju, dancoju» izrādē] veidojis A. Dimiters.
  • Ļoti raksturīgu Kungu [Raiņa «Spēlēju, dancoju» izrādē] veidojis A. Dimiters.
  • Ja galvenā sakne ir spēcīgi izveidota, konusveidīga,.. to sauc par mietsakni. Raksturīga mietsakne ir meža bumbieres sēklaudžiem.
  • Kramaļģēm ir ļoti raksturīgi vāciņi..
1.2.parasti ar not. galotni. Tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
PiemēriRaksturīgais ātrums.
  • Raksturīgais ātrums.
  • Raksturīgā pretestība.
  • Raksturīgais rādītājs.
  • Raksturīgā vērtība.
  • Raksturīgais vienādojums.
Avoti: 6-2. sējums