rantjē
rantjē [rantˈjē] nelok., v. un s.; neakt.
Persona, kas nestrādā, bet ienākumus gūst no vērtspapīriem, aizdotā vai noguldītā kapitāla procentiem.
PiemēriPutna vārdā nosaukti.. plantatoru un bagāto rantjē klubi, kur vienkāršam mirstīgam ieeja aizliegta.
Avoti: 6-2. sējums