Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
raspuska
raspuska -as, s.; novec.
Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
PiemēriRīga, mīļā Rīga atkal dimdināja savu tramvaju vagonus,.. lika skanēt zirgu pakaviem un raspusku riteņu apkalumiem pret bruģi.
Avoti: 6-2. sējums