Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
raudene
raudene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
PiemēriSavvaļā (tīrumos, ceļmalas, upju krastos un krūmājos) sastopama majorānam radniecīgā parastā raudene, ko var izmantot arī kulinārijā. Tai ir piparmētrai līdzīgs aromāts.
Avoti: 6-2. sējums