raķete
raķete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Lidaparāts, kam vilkmi rada gāzu reaktīvais spēks.
PiemēriRaķešu degviela.
Stabili vārdu savienojumiBallistiskā raķete. Globālā raķete.
1.1.mit. Šāviņš, kas kustību uzsāk ar reaktīvu vilkmi.
PiemēriKaujas raķete.
Stabili vārdu savienojumiRaķešu bāze. Raķešu ierocis. Raķešu karaspēks.
2.Šāviņš — ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
PiemēriPadomju jūrnieki pamanīja sarkanās raķetes - acīmredzot kādam bija gadījusies nelaime.
Avoti: 6-2. sējums