reāls1
reāls -ais; s. -a, -ā
reāli apst.
1.Tāds, kas eksistē īstenībā. Tāds, kas nav izdomāts. Patiess, īstens.
PiemēriReāla persona.
Stabili vārdu savienojumiReālā darba alga. Reāli skaitļi.
2.Tāds, ko var izpildīt, realizēt. Īstenojams.
PiemēriReāls plāns.
2.1.Tāds, kas ir iespējams. Tāds, kas var drīz piepildīties.
PiemēriReāli draudi.
3.Tāds, kas izriet no īstenības pareizas izpratnes un novērtēšanas. Lietišķs.
PiemēriReāli uzskati.
3.1.Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām. Tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
PiemēriBaleta nosacītība, mākslinieciskās valodas smalkums neiederējās vakara reālajā struktūrā.
4.Tāds, kas attēlo īstenību, tāds, kas ir pārņemts no īstenības. Arī reālistisks1.
PiemēriĪpaši piemērota teātra tālaika estētiskajam kredo bija A. Upīša reālā pasaka «Laimes lācis»..
5.neakt. Tāds, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
PiemēriReālā izglītība.
Avoti: 6-2. sējums