reaģēt
reaģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
PiemēriReaģēt uz pārmetumiem.
- Reaģēt uz pārmetumiem.
- Saprātīgi reaģēt uz kritiku.
- Aktīvi reaģēt.
- Interesanti, kā nokritizētais mākslinieks izturēsies, kā viņš reaģēs?
- Kurzemes pilsētu proletariāts, mežstrādnieki, laukstrādnieki, darba zemnieki un zvejnieki jau kara pirmajā gadā ar aktīvu pretfašistisko rīcību reaģēja uz ikkatru okupantu postošo ekonomisko un politisko pasākumu..
- Režisora koncepcijas pamatā ir mākslinieka pasaulizjūta, tie jautājumi, kas viņu visvairāk saviļņo sabiedriskajā dzīvē, morāli ētiskajā plāksnē, sadzīvē un aicina reaģēt - iejaukties, izskaidrot, izsmiet, uzrādīt tiklab pozitīvā, kā negatīvā dīgļus.
1.1.Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns reaģē uz svilpienu.
- Suns reaģē uz svilpienu.
2.parasti 3. pers.; fiziol. Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
PiemēriReaģēt uz magnētisko lauku.
- Reaģēt uz magnētisko lauku.
- Reaģēt uz laikapstākļu maiņām.
- ..bērni mācās koncentrēties, ātri un precīzi reaģēt uz redzes un dzirdes kairinājumiem.
- ..asinsvadu sistēma uz augsto temperatūru reaģē ar krasu pulsa paātrināšanos.
- No mimozām vispazīstamākā ir kautrā mimoza.., kas uz pieskaršanos strauji reaģē, sakļaujot lapas un noliecot visu lapu.
3.parasti 3. pers.; ķīm. Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
PiemēriSāls reaģē ar ūdeni.
- Sāls reaģē ar ūdeni.
4.parasti 3. pers.; fiz. Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
5.parasti 3. pers.; tehn. Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
Avoti: 6-2. sējums