recepcija
recepcija -as, s.
1.Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
PiemēriLiteratūras sakaru noskaidrojumā svarīgi vairāki pētnieciskie virzieni. Viens no tiem nodarbojas ar vārda mākslas dažādu bagātību pārņemšanas un ieviešanas apzinājumu jeb, citādi sakot, ar recepcijas procesu, kad uztverei, apguvei un adaptācijai pakļautas idejas, tēli, sižeti, metodes.
2.fiziol. Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
PiemēriLasīšana, kas kā priekšnoteikumu izvirza saprašanu un izpratni, ir intensīvākā un noturīgākā garīgās recepcijas forma.
Avoti: 6-2. sējums