Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
redzoklis
redzoklis -ļa, v.; anat.
Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
PiemēriRedzokļa nervi.
  • Redzokļa nervi.
  • Kad viņš paceļ plakstus, pazib dzīvi un šaudīgi redzokļi.
  • ..tikai acis, kur redzokļu melnums bija aprijis gaišbrūnās varavīksnenes, izkliedza bezpalīdzības izmisumu skaļāk, nekā to spētu izkliegt viņas mute.
  • Dienā redzokļi savilkti šaurās, vertikālās spraugās, bet naktī izplešas un kļūst lieli un apaļi. Tāpēc kaķis redz labi ne tikai dienā, bet arī krēslā un naktī.
  • pārn. ..no kaktiem vientulība lien, Tukšiem redzokļiem man pretī veras.
  • pārn. ..aklās sienas bez logiem drūmi raudzījās uz viņiem [strēlniekiem] kā miruši milzeņi ar lādiņu izgāztiem redzokļu caurumiem.
Avoti: 6-2. sējums