Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
referāts
referāts -a, v.
1.Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
PiemēriRakstīt referātu.
  • Rakstīt referātu.
  • Nolasīt referātu.
  • Noklausīties referātu.
  • Apspriest referātu konference.
  • Referāta tēzes.
  • Rainis latviešu studentu pulciņā sagatavoja referātu par lietuviešu literatūras klasiķa K. Donelaiša daiļradi..
  • A. Višņevska Ķirurģijas institūta 24. zinātniskajā sesijā 70 referātos tika ziņots.. par.. medicīnas zinātnes teorijas un prakses problēmām, pie kuru atrisināšanas pašreiz intensīvi strādā zinātnieki.
  • Mūsu delegācijā caur Parīzi.. atgriezās Maskavā. Pilni portfeļi konferences materiālu: visi referāti pavairoti un izdalīti delegāciju locekļiem.
Stabili vārdu savienojumiPārskata referāts.
  • Pārskata referāts Referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi.
2.Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
PiemēriReferatīvās informācijas pirmsākumi būtu datējami ar 1665. gadu, kad Parīzē un Amsterdamā iznāca «Žurnāls skolotājiem».., kurā pirmo reizi tika publicēti nevis oriģinālraksti, bet gan to satura izklāsts - referāts ar vērtējumu.
  • Referatīvās informācijas pirmsākumi būtu datējami ar 1665. gadu, kad Parīzē un Amsterdamā iznāca «Žurnāls skolotājiem».., kurā pirmo reizi tika publicēti nevis oriģinālraksti, bet gan to satura izklāsts - referāts ar vērtējumu.
Avoti: 6-2. sējums