refleksīvs
refleksīvs -ais; s. -a, -ā
refleksīvi apst.
1.biol. Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
Piemēri..nejauši pieskaroties ar roku karstai krāsnij, mēs roku ātri, neapdomājuši, tas ir, refleksīvi, atraujam.
- ..nejauši pieskaroties ar roku karstai krāsnij, mēs roku ātri, neapdomājuši, tas ir, refleksīvi, atraujam.
- ..ir jāatšķir [skatītāju] līdzdzīvošana no līdzdalības. Pirmā var būt tikai refleksīva, otrā - katrā ziņā aktīvs process.
- Atbilde radās gandrīz refleksīvi. Kā dzirkstele apziņā acumirklī pazibēja redzētais un dzirdētais..
2.val. Tāds, kas attiecas uz darbības subjektu. Atgriezenisks.
PiemēriRefleksīvie verbi.
- Refleksīvie verbi.
- Refleksīvie lietvārdi.
- Refleksīvais vietniekvārds.
- No kārtas kategorijas viedokļa svarīga ir tāda parādība, ka refleksīvā forma var pārvērst daudzus pārejošus verbus par nepārejošiem un līdz ar to mainīt darbības gramatisko virzienu.
Avoti: 6-2. sējums