reflektēt
reflektēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.parasti 3. pers.; trans.; fiz. Atstarot (starus, starojumu) – par kā virsmu.
PiemēriOkeāna spogulis reflektē tik daudz saules staru, ka teltī, kurai nav grīdas, var lasīt un strādāt, izmantojot to gaismu, kas nāk no ledus apakšas.
- Okeāna spogulis reflektē tik daudz saules staru, ka teltī, kurai nav grīdas, var lasīt un strādāt, izmantojot to gaismu, kas nāk no ledus apakšas.
- Milzu antenas raida kosmosā spēcīgu enerģijas kūli, kas līdzīgi prožektora staram urbjas Visuma tālēs, sasniedz vistālākās planētas un - reflektēts - atgriežas atpakaļ uztvērēju antenu sfēriskajos lokatoros.
- Metāla trauki šinī gadījumā [augstfrekvences strāvas laukā] neder, jo reflektē elektromagnētiskos viļņus..
2.intrans.; biol. Reaģēt ar refleksu uz (kā) iedarbību.
PiemēriAcs reflektē uz gaismu.
- Acs reflektē uz gaismu.
3.intrans. Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā). Būt par reflektantu.
PiemēriReflektēt uz mūzikas skolu.
- Reflektēt uz mūzikas skolu.
- Reflektēt uz pasniedzēja vietu.
- Reflektēt uz Vissavienības prēmiju.
4.trans. Pārdomāt, apcerēt.
PiemēriReflektējošai literatūrai kopīgajā procesā ir neaizstājama vieta. ..tā atklāj cilvēka garīguma, cilvēciskās esmes daudzveidību, cilvēka pasauli tuvplānā, cilvēka dvēseles dzīvo pulsāciju sadurēs ar ārpasauli.
- Reflektējošai literatūrai kopīgajā procesā ir neaizstājama vieta. ..tā atklāj cilvēka garīguma, cilvēciskās esmes daudzveidību, cilvēka pasauli tuvplānā, cilvēka dvēseles dzīvo pulsāciju sadurēs ar ārpasauli.
Avoti: 6-2. sējums