reflektēt
reflektēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.parasti 3. pers.; trans.; fiz. Atstarot (starus, starojumu) — par kā virsmu.
PiemēriOkeāna spogulis reflektē tik daudz saules staru, ka teltī, kurai nav grīdas, var lasīt un strādāt, izmantojot to gaismu, kas nāk no ledus apakšas.
2.intrans.; biol. Reaģēt ar refleksu uz (kā) iedarbību.
PiemēriAcs reflektē uz gaismu.
3.intrans. Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā). Būt par reflektantu.
PiemēriReflektēt uz mūzikas skolu.
4.trans. Pārdomāt, apcerēt.
PiemēriReflektējošai literatūrai kopīgajā procesā ir neaizstājama vieta. ..tā atklāj cilvēka garīguma, cilvēciskās esmes daudzveidību, cilvēka pasauli tuvplānā, cilvēka dvēseles dzīvo pulsāciju sadurēs ar ārpasauli.
Avoti: 6-2. sējums