reglaments
reglaments -a, v.
1.Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
PiemēriMilitārais reglaments.
- Militārais reglaments.
- Radiosakaru reglaments.
- Ugunsdzēsēju reglaments.
- Darboties saskaņā ar reglamentu.
- «Klausos!» Žubīte pēc reglamenta sasita papēžus, piegrūda labo roku pie cepures un, apsviedies apkārt, atstāja zemnīcu.
- Padomju konsuliem ārvalstīs jādarbojas saskaņā ar starptautiskām tiesībām un PSRS Konsulāro reglamentu.
- Medicīnas māsām ne tikai jāievēro slimnīcas reglaments, viņām vajadzīga patstāvība, plašas zināšanas - pacienta lēkmes laikā ne katrreiz ir blakus ārsts..
2.Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
PiemēriSēdes reglaments.
- Sēdes reglaments.
- Sapulces reglaments.
- Konferences reglaments.
- Pieņemt reglamentu.
- Delegāti vienbalsīgi ievēlēja kongresa darba prezidiju un apstiprināja tā darba reglamentu.
- Reglaments: referentiem [runāt] ne ilgāk par pusstundu. Debatēs desmit minūtes. Iebildumu nav? Pieņemts.
- Kongresa norise bija labs paraugs tam, kādām būtu jābūt daudzām sanāksmēm. Darba kārtība, kas atbilda programmai ar minūtes precizitāti, deva iespēju jebkurā dienas laikā ierasties tieši uz izvēlēto referātu. Reglamentu nepārkāpa neviens..
2.1.Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
PiemēriRūpnīca izmantos Latvijas PSR ZA Organiskās sintēzes institūta pētījumu rezultātus, kā arī ražošanas metodes un reglamentus, kas izstrādāti vairākos citos zinātniskās pētniecības institūtos.
- Rūpnīca izmantos Latvijas PSR ZA Organiskās sintēzes institūta pētījumu rezultātus, kā arī ražošanas metodes un reglamentus, kas izstrādāti vairākos citos zinātniskās pētniecības institūtos.
Avoti: 6-2. sējums