Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
reimatiķis
reimatiķis -ķa, v.
reimatiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
Piemēri..katrs reimatiķis rūpīgi jāizmeklē, lai konstatētu infekcijas perēkli un vērstos pret to.
Avoti: 6-2. sējums