Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
reimatiķis
reimatiķis -ķa, v.
reimatiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
Piemēri..katrs reimatiķis rūpīgi jāizmeklē, lai konstatētu infekcijas perēkli un vērstos pret to.
  • ..katrs reimatiķis rūpīgi jāizmeklē, lai konstatētu infekcijas perēkli un vērstos pret to.
  • sal. Rīts uzausa pelēks un apmiegojies, taču vairs nelija. Izlīdu no būdas stīvs kā reimatiķis, noilgojies pēc siltuma un sausuma.
Avoti: 6-2. sējums