reize
reize -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.parasti savienojumā ar skait. vai nenot. vietn. Norāda uz darbības, stāvokļa vietu kādā secībā vai uz to atkārtošanos, biežumu.
PiemēriKlausīties skaņdarbu pirmo reizi.
Stabili vārdu savienojumiCik reižu (retāk reiz).
2.savienojumā ar adj., norād., nenot. vai vispārin. vietn. Norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā.
PiemēriLija silts un patīkams lietus, un Ziemeļvidzeme tādā reizē izskatās vēl skaistāka un valdzinošāka.
3.Kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties). Kārta (2).
PiemēriKad pienāca reize ievēlēt jaunu izpildu komitejas priekšsēdētāju, ļaudis izraudzījās Valentīnu..
4.Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Arī laiks2.
PiemēriJubilejas reize.
Stabili vārdu savienojumiĒdiena reize.
4.1.reti Ēdienreize. Arī ēdināšana, barošana.
PiemēriDivas dienas Edgars tikai pusdienā vien uz «kalnu» aizgāja ēst, rīta un vakara reizes tāpat palaizdams garām.
5.savienojumā ar skait. un (parasti) adj. vai apst. pārāko pakāpi. Norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
PiemēriAr ekskavatoru vienā dienā var izrakt lielāku bedri, nekā ar lāpstu pūloties desmit un simtu reižu ilgāku laiku.
Stabili vārdu savienojumi(Jau) kuro (retāk kuru) reizi. (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi.
Avoti: 6-2. sējums