Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
reja
reja -as, s.
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → riet.
PiemēriNedzirdēja ne suņa rejas, ne gaiļa dziesmu, ne vistu kladzināšanu..
  • Nedzirdēja ne suņa rejas, ne gaiļa dziesmu, ne vistu kladzināšanu..
  • Suns ierējās atkal, bet drīz vien rejas pārvērtās priecīgos smilkstos..
  • pārn. Ausīs ieskanējās ložmetēju rejas un patšautenes baigā takts.
  • Viņš [ievainotais] pamazām, sprīdi pa sprīdim virzījās uz priekšu, vairs īsti nesa dzirdēdams ne ložu svilpoņu, ne mīnmetēju rejas..
  • pārn. ..Tev [cipresei] taču arī Tavā trauslajā dvēselē brien Ar dubļainām kājām, Ar vēja brāzienu rejām!
Avoti: 6-2. sējums