rekonstruktīvs
rekonstruktīvs -ais; s. -a, -ā
rekonstruktīvi apst.
1.Saistīts ar rekonstrukciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriDažreiz tos [kosmētiskos defektus] var samazināt vai likvidēt ar fizikālās terapijas palīdzību, bet nereti nepieciešamas rekonstruktīvas vai kosmētiskas operācijas.
2.Saistīts ar rekonstrukciju (2), tai rakstu rīgs.
3.val. Saistīts ar rekonstrukciju (3), tai raksturīgs.
PiemēriRekonstruktīva paradigma.
Avoti: 6-2. sējums