rekords
rekords -a, v.
1.fizk. Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
PiemēriPasaules rekords vieglatlētikā.
Stabili vārdu savienojumiRekords krīt.
2.Visaugstākais sasniegums (piemēram, kādā ražošanas nozarē, darbā).
PiemēriNo pirmās līnijas uz vatmaņa papīra līdz pirmajam gatavajam uztvērējam bija pagājuši mazliet vairāk neka 2 mēneši. Tas ir rekords, kas Rīgas radio rūpnīcas vēsturē līdz šim palicis nepārspēts.
2.1.ģen.: rekorda, adj. nozīmē Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
PiemēriRekorda zvaigzne ir Luitena zvaigzne Nr. 886-6. Tās diametrs ir 4000 km, bet 1 cm3 sver 50 tonnas!
Stabili vārdu savienojumiRekorda raža.
Avoti: 6-2. sējums