Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
relatīvs
relatīvs -ais; s. -a, -ā
relatīvi apst.
1.Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem). Arī ierobežots.
PiemēriKatrai tautai astronomiskās zināšanas attīstījušās patstāvīgi, un tagad pieņemtās konfigurācijas un nosaukumi zvaigznājiem ir visai relatīvi.
2.parasti ar not. galotni Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu. Pretstats: absolūts.
PiemēriRelatīvais biežums.
Stabili vārdu savienojumiRelatīvais skaitlis.
3.Tāds, ko neattiecina uz noteiktu sākuma punktu vai neskaita no tā.
PiemēriApaļo pauguru absolūtais augstums pārsniedz 260 m, to vidū atrodas mežiem apaugušais Lielais Liepukalns.., kura relatīvais augstums ir 55 m.
Stabili vārdu savienojumiRelatīvais aug stums.
4.Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā ar ko, attiecībā pret ko. Arī nepilnīgs.
PiemēriRelatīvs miers.
Stabili vārdu savienojumiRelatīvā nāve. Relatīvā patiesība.
4.1.apst. Samērā, salīdzinājumā (ar ko).
PiemēriPar štancēm sauc liriskus dzejoļus, kas sastāv no relatīvi patstāvīgām četrrindām ar prātniecisku saturu.
Avoti: 6-2. sējums