Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
relikvija
relikvija -as, s.; rel.
1.Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
PiemēriSvēto mocekļu relikvija.
1.1.pārn. Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
PiemēriPar unikālu muzeju relikviju kļuvušas revolucionārās pastkartes, kas izdotas 1905. gadā..
Avoti: 6-2. sējums