Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rentēt
rentēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
PiemēriLauzas zemi manam vectēvam neatstāja ne viņa tēvs, ne kāds cits no radiniekiem, viņš to renteja no kroņa Lejasmuižas..
Avoti: 6-2. sējums