Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rentēt
rentēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
PiemēriLauzas zemi manam vectēvam neatstāja ne viņa tēvs, ne kāds cits no radiniekiem, viņš to renteja no kroņa Lejasmuižas..
  • Lauzas zemi manam vectēvam neatstāja ne viņa tēvs, ne kāds cits no radiniekiem, viņš to renteja no kroņa Lejasmuižas..
  • ..zemnieki pēc dzimtbūšanas atcelšanas bija spiesti ar ļoti smagiem noteikumiem rentēt muižnieku zemi..
Avoti: 6-2. sējums