Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
reparatīvs
reparatīvs -ais; s. -a, -ā
reparatīvi apst.
Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
PiemēriSūnai nonākot pilnvērtīgā barotnē, sāk darboties reparatīvi (izlabojoši) mehānismi.
Avoti: 6-2. sējums