reparatīvs
reparatīvs -ais; s. -a, -ā
reparatīvi apst.
Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
PiemēriSūnai nonākot pilnvērtīgā barotnē, sāk darboties reparatīvi (izlabojoši) mehānismi.
- Sūnai nonākot pilnvērtīgā barotnē, sāk darboties reparatīvi (izlabojoši) mehānismi.
- Lielā Tēvijas kara invalīdi, kam nepieciešama reparatīvā ārstēšana.., ārstējas Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā.
- Ķirurģijas nozari, kas nodarbojas ar audu vai orgānu izmainītas formas un zaudēto funkciju atjaunošanu, sauc par plastisko jeb aizstājošo, atjaunotāju jeb reparatīvo ķirurģiju.
Avoti: 6-2. sējums