Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
repetitors
repetitors -a, v.
repetitore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
PiemēriJāzepam Mediņam piedāvāja pianista repetitora vietu Nacionālajā operā.
  • Jāzepam Mediņam piedāvāja pianista repetitora vietu Nacionālajā operā.
  • Repetitoram ne tikai jāparāda, kas un kā jādara, bet arī jāpalīdz atrast kustību izteiksmības atslēgas, jāmāca atraisīties, iejusties tēlā.
  • Baletmeistara.. un repetitora vadībā Velta Vilciņa gatavojās izrādei ar ārkārtīgu rūpību.
2.Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
PiemēriJa kunga dēlam draud pēceksāmens rudenī - viņam noalgo repetitoru.
  • Ja kunga dēlam draud pēceksāmens rudenī - viņam noalgo repetitoru.
  • Vecākiem gribu ieteikt: nekādus repetitorus, bet vairāk sekot, kā bērni apmeklē konsultācijas un mācās mājās..
Avoti: 6-2. sējums