replika
replika -as, s.
1.Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
Piemēri«Tad nu tu gan pamatīgi noskatījies pakaļ.» - «Un šo repliku es jau biju gaidījis,» Lūsis miermīlīgi saka. «Bet kas tur slikts, ja es ar acīm mazliet pasekoju meitenei..»
1.1.Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
PiemēriPēc tam kad visi tiesas debašu dalībnieki teikuši runas, viņi var uzstāties otrreiz sakarā ar runās teikto. Tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir atbildētājam un viņa pārstāvim.
2.Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā. Šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
PiemēriReplikas [lugā] atklāj personu raksturu un sniedz motivāciju darbības risinājumam.
3.mūz. Iekritiens, arī īss motīvs vai neliela frāze (skaņdarbā).
PiemēriPirmajā cēlienā korim plašāku dziedājumu nav. Tā līdzdalība operas notikumos izpaužas īsās, dažkārt aprautās replikās.
4.mūz. Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
5.Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
Avoti: 6-2. sējums