Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resgalīgs
resgalīgs -ais; s. -a, -ā
resgalīgi apst.
Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
PiemēriResgalīgs puika.
Avoti: 6-2. sējums