Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
retors
retors -a, v.
Orators. Arī retorikas skolotājs (parasti senajā Grieķijā, Romā).
PiemēriPar legāciju vadītājiem [senajā Romā] tika izvirzīti advokāti vai retori.
Avoti: 6-2. sējums