Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
retors
retors -a, v.
Orators. Arī retorikas skolotājs (parasti senajā Grieķijā, Romā).
PiemēriPar legāciju vadītājiem [senajā Romā] tika izvirzīti advokāti vai retori.
  • Par legāciju vadītājiem [senajā Romā] tika izvirzīti advokāti vai retori.
  • Viņš runāja tiešām skaisti, ar visiem parastajiem retoru paņēmieniem - uzsvērtu intonāciju, kupliem ievadiem,.. loģiskiem secinājumiem un pārliecinošu slēdzienu.
Avoti: 6-2. sējums