retums
retums -a, v.
1.Tas, kas ir reti sastopams, atrodams, novērojams.
PiemēriBibliogrāfisks retums.
Stabili vārdu savienojumiDabas retums.
2.Vispārināta īpašība → rets1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGaišie mati.. gludi, gludi piesukāti. Un kur pakausī tas retums.., tas tik mākslīgi pārsegts un nosukāts, ka nemaz nav manāms.
Avoti: 6-2. sējums