retums
retums -a, v.
1.Tas, kas ir reti sastopams, atrodams, novērojams.
PiemēriBibliogrāfisks retums.
- Bibliogrāfisks retums.
- Ogu īve mūsu republikā pašreiz ir dabas retums, un to aizsargā likums.
- Netālu no Amatas, piemēram, redzēju tādu retumu kā melno stārķi.
- Misiņa bibliotēkas retumu fondos rokoties, māksliniece bija uzgājusi lielisku šīs dzejas [V. Plūdoņa «Atraitnes dēla»] tulkojumu vācu valodā..
- Juris domāja, ka tik principiāli godīgas meitenes mūslaikos ir retums.
Stabili vārdu savienojumiDabas retums.
- Dabas retums idioma — hum. Tas, kas ir neparasts, netipisks.
2.Vispārināta īpašība → rets1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGaišie mati.. gludi, gludi piesukāti. Un kur pakausī tas retums.., tas tik mākslīgi pārsegts un nosukāts, ka nemaz nav manāms.
- Gaišie mati.. gludi, gludi piesukāti. Un kur pakausī tas retums.., tas tik mākslīgi pārsegts un nosukāts, ka nemaz nav manāms.
Avoti: 6-2. sējums