Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
revolūcija
revolūcija -as, s.
1.Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
PiemēriSociālistiskā revolūcija.
Stabili vārdu savienojumiKoloniālā revolūcija.
2.Radikāls pavērsiens, būtiskas izmaiņas (kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.).
PiemēriSākās [pētniecībā] intensīva kristālu leņķu mērīšana. Tā bija pilnīga revolūcija mineraloģijā, jo izrādījās, ka daudz minerālu nebija tie, par ko tie tikuši iepriekš uzskatīti.
Stabili vārdu savienojumiSociālistiskā kultūras revolūcija.
3.filoz. Radikāla kvalitatīva pārmaiņa, lēcienveida pāreja no viena stāvokļa otrā.
PiemēriStarp evolūciju un revolūciju nav starpības pēc īpašības, bet tikai pēc mēra. Revolūcija ir sastrēgušās evolūcijas jeb attīstības strauja atraise.
Avoti: 6-2. sējums