Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
revolucionārs2
revolucionārs -ais; s. -a, -ā
revolucionāri apst.
1.Saistīts ar revolūciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriRevolucionārā kustība sabiedrībā.
2.Saistīts ar revolūciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriGandrīz katra liela mākslinieka dzīvē ir brīži, kad viņa darbību var nosaukt par revolucionāru, kad kaut kam jaunam tiek pašķirts ceļš.
3.filoz. Saistīts ar revolūciju (3), tai raksturīgs.
PiemēriViņš [Rainis] bija uzbūris grandiozu ainu: kosmiskajā saules gaitā.. atspoguļojās dzīves vispārējā revolucionārā virzība un pati Visuma attīstība nemitīgā mainībā - miršanā un jauna tapšanā.
Avoti: 6-2. sējums